marķieris1
marķieris -ra, v.
marķiere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
2.Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
PiemēriMaksimālās slodzes laika [paku] šķirotājam palīgā dodas 3 marķieri. Viņi jūsu paku no transportiera lentas novirzīs uz savu darba galdu, izlasīs adresi un iezīmēs norunāto zīmi, kas noradīs, uz kuru uzkrājēju paka jāvirza tālāk.
3.Cilvēks, kas marķē (2).
Avoti: 5. sējums