mazticība
mazticība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mazticīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Stepiņu pārņēma šaubas. Viņam likās, ka visai labi nebūs, bet tomēr viņš pat Mikum kaunējās izteikt savu mazticību.
- ..Stepiņu pārņēma šaubas. Viņam likās, ka visai labi nebūs, bet tomēr viņš pat Mikum kaunējās izteikt savu mazticību.
- Līze vairs neticēja, ka Andris izveseļosies tik tālu, ka atkal varēs strādāt. Ar žēlumu viņa katru rītu aizgāja no mājas, dusmodamās pati par savu mazticību.
2.Vispārināta īpašība → mazticīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums