mazticīgs
mazticīgs -ais; s. -a, -ā
mazticīgi apst.
1.Tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba.
PiemēriJā, jā, tā būs: jau mazticīgie šaubās; Jo tiem jau šķiet, ka vētra pārskrējusi, Ka tā tik elpu atņem jaunai pūsmai.
- Jā, jā, tā būs: jau mazticīgie šaubās; Jo tiem jau šķiet, ka vētra pārskrējusi, Ka tā tik elpu atņem jaunai pūsmai.
- Dzirdot par kādu jaunu zinātnisku atklājumu, bieži vien mazāk izglītots un pēc rakstura mazticīgāks cilvēks iebilst: «Jā, bet kā to var uzzināt?»
2.Tāds, kas maz vērības veltī reliģijai.
PiemēriPatlaban [mācītājs] strostīja [strostēja] mazticīgos neliešus, kas ceļu uz baznīcu meklēja tikai tad, kad ūdens sāka plūst pār slieksni istabā..
- Patlaban [mācītājs] strostīja [strostēja] mazticīgos neliešus, kas ceļu uz baznīcu meklēja tikai tad, kad ūdens sāka plūst pār slieksni istabā..
- Tikai vienu pašu.. izdevās atgriezt uz dieva ceļa, bet ko nozīmēja viena mazticīgā iegūšana baznīcas klēpim..
Avoti: 5. sējums