Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mazturīgs
mazturīgs -ais; s. -a, -ā
mazturīgi apst.
Tāds, kam ir maz mantas.
PiemēriStāstīja, ka daži mazturīgi un pat krietni iztikuši ļaudis iesālot veseliem spaiņiem sēnes ziemai..
Avoti: 5. sējums