meandrēt
meandrēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Radīt meandrus (parasti par upi).
PiemēriDažu upju.. ielejās izveidoti sekli palieņu ezeri. Tās ir vecupes - šauri un gari upju gultnes posmi, kurus upe meandrējot pametusi.
Avoti: 5. sējums