meandrs
meandrs -a, v.
1.Upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai — uz ieliekto krastu.
PiemēriZemienēs upju tecējums ir mierīgs.., tās veido meandrus un vecupes.
2.Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
Piemēri..grieķu tautas mākslas rotājumi sastāv no ģeometriskām un vienkāršotām augu un dzīvnieku formām. Rotājumu sastāvdaļas ir meandrs, viļņi..
Avoti: 5. sējums