mecenāts
mecenāts -a, v.
mecenāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; neakt.
Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs.
PiemēriTēvs neskaita grašus, tēvs ir filantrops, tēvu pazīst kā mecenātu dažs labs gluži svešs mākslinieks..
- Tēvs neskaita grašus, tēvs ir filantrops, tēvu pazīst kā mecenātu dažs labs gluži svešs mākslinieks..
- Septiņpadsmit gadu vecumā jaunietis.. sāka gleznot, dzīvodams liela trūkumā.. Beidzot viņš atrada mecenātu - kardinālu.., kas palīdzēja jaunajam censonim..
- Kaut arī olimpisko spēļu dzimtenes premjerministrs plātīja rokas, kad sarunas ievirzījās par finansu jautājumiem, atradās bagāti mecenāti.
Avoti: 5. sējums