medīt
medīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
PiemēriVistu vanagus visbiežāk medī pie viņu ligzdas.
Stabili vārdu savienojumiMedījamie (arī medību) dzīvnieki.
1.1.intrans.
Piemēri..mežā bija daudz putnu un zvēru, tēvs mīlēja medīt..
1.2.pārn. Tvarstīt. Gūstīt.
Piemēri..Frickalns izbīlī nosvīda. Kā viņš, Helēnu un Apenāju medīdams, nemaz neiedomājās, ka varbūt tepat klētsaugšā slēpjas vēl kāds.
2.parasti 3. pers. Gūstīt barībai (dzīvnieku) — par dzīvniekiem.
PiemēriVilks pārtiek galvenokārt no gaļas un medī visus attiecīgā apvidū sastopamos dzīvniekus un putnus.
2.1.intrans.
PiemēriĶirzakas un čūskas parasti kustas diezgan lēni, bet medījot un briesmu brīžos spēj pārvietoties zibenīgā ātrumā.
Avoti: 5. sējums