medīt
medīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
PiemēriVistu vanagus visbiežāk medī pie viņu ligzdas.
- Vistu vanagus visbiežāk medī pie viņu ligzdas.
- Ziemā mednieki dodas taigā uz ilgu laiku, medī caunas, lapsas, vāveres, lūšus..
- «Lai mācās [barons] purvus bradāt ar lāpstu rokā - diezgan viņš tur staigājis ar bisi padusē, zaķus medīdams.» [Saka muižas kalps.]
- pārn. ..pāra stundas [makšķerniekam] jāmedī sliekas, kas izlien.. celiņos starp dobēm.
- pārn. ..medīju lielo un mazo priekšnieku parakstus.
Stabili vārdu savienojumiMedījamie (arī medību) dzīvnieki.
- Medījamie (arī medību) dzīvnieki — Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
1.1.intrans.
Piemēri..mežā bija daudz putnu un zvēru, tēvs mīlēja medīt..
- ..mežā bija daudz putnu un zvēru, tēvs mīlēja medīt..
1.2.pārn. Tvarstīt. Gūstīt.
Piemēri..Frickalns izbīlī nosvīda. Kā viņš, Helēnu un Apenāju medīdams, nemaz neiedomājās, ka varbūt tepat klētsaugšā slēpjas vēl kāds.
- ..Frickalns izbīlī nosvīda. Kā viņš, Helēnu un Apenāju medīdams, nemaz neiedomājās, ka varbūt tepat klētsaugšā slēpjas vēl kāds.
- Okšķeri, kas nepārtraukti medīja drosmīgo boļševiku, ilgi nespēja nokļūt viņam uz pēdām.
2.parasti 3. pers. Gūstīt barībai (dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
PiemēriVilks pārtiek galvenokārt no gaļas un medī visus attiecīgā apvidū sastopamos dzīvniekus un putnus.
- Vilks pārtiek galvenokārt no gaļas un medī visus attiecīgā apvidū sastopamos dzīvniekus un putnus.
- ..liekas, asari nemedī noteiktas zivis.
- ..gandri staigāja, vardes medīdami.
2.1.intrans.
PiemēriĶirzakas un čūskas parasti kustas diezgan lēni, bet medījot un briesmu brīžos spēj pārvietoties zibenīgā ātrumā.
- Ķirzakas un čūskas parasti kustas diezgan lēni, bet medījot un briesmu brīžos spēj pārvietoties zibenīgā ātrumā.
- Vilks ir nakts dzīvnieks, jo medī galvenokārt naktī.
Avoti: 5. sējums