meldija
meldija -as, s.
Melodija1, parasti dziesmai.
PiemēriSkumjā, sērīgā tautas dziesmas meldija pastāv tik no trim toņiem; la, si, dō, tiem fonu rada ilgi izturētie toņi, velkošas balsis un daži.. pretmotīvi..
- Skumjā, sērīgā tautas dziesmas meldija pastāv tik no trim toņiem; la, si, dō, tiem fonu rada ilgi izturētie toņi, velkošas balsis un daži.. pretmotīvi..
- Smalko Anna stāvēja ar atvērtu grāmatu. Kad saimniece nekādu zīmi nedeva, pati izsauca vārdus priekšā un uzņēma meldiju.
- Radio spēlēja meldiju no operetes «Grāfs Luksemburgs»..
Stabili vārdu savienojumi
- Dziedāt (arī vilkt, sākt) citu meldiju (arī dziesmu) sar. — Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
Avoti: 5. sējums