melkulis
melkulis -ļa, v.
melkule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Melis.
Piemēri..viņš [rakstnieks] neuzmācīgi, bet pilnīgi noteikti, ar smaidu un ironiju parāda tumsoņu, melkuļu, apspiedēju ļaunās, smieklīgās, derdzīgās īpašības.
- ..viņš [rakstnieks] neuzmācīgi, bet pilnīgi noteikti, ar smaidu un ironiju parāda tumsoņu, melkuļu, apspiedēju ļaunās, smieklīgās, derdzīgās īpašības.
- Tātad viņa arī bij melkule, skauģe, kas divu cilvēku laimi gribēja izpostīt.
Avoti: 5. sējums