Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
melnkāja
melnkāja -as, s.; parasti vsk.
Puve, kas skar augu daļas, kuras robežojas ar augsni un sakņu sistēmu.
PiemēriKāpostu melnkāja.
  • Kāpostu melnkāja.
  • Asteres diezgan bieži slimo ar asteru melnkāju..
Avoti: 5. sējums