Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melša
melša ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Melis. Arī pļāpa.
PiemēriUz visu mūžu mums palicis atmiņā šis asprātīgais barons, kaislīgs mednieks un ceļotājs, pārgalvīgs melša un fantazētājs,.. kuram diez vai atradīsies līdzīgs visā pasaules literatūrā.
2.parasti dsk., s.; novec. Tenkas, baumas. Arī meli.
PiemēriBrītiņu baroniete Asta stāvēja dziļās domās, kā apsvērdama, - ko tagad darīt, ko nedarīt?.. Celt jucekli un dot vielu visādām baumām un melšām..
Avoti: 5. sējums