Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
menonīti
menonīti -u
menonīts vsk. -a, v.
menonīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
Avoti: 5. sējums