metafizika
metafizika -as, s.; parasti vsk.; filoz.
1.Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
PiemēriDīringu viņa metafizika noveda otrā nejēdzībā, proti, viņš pieņēma, ka bezgalīga skaitļu rinda ir saskaitīta bezgalība.
2.Ideālistiskajā filozofijā — mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
Avoti: 5. sējums