Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
metafizisks
metafizisks -ais; s. -a, -ā; filoz.
metafiziski apst.
1.Saistīts ar metafiziku (1), tai raksturīgs.
PiemēriDabas zinātņu attīstības sākumā valdošā bija analītiskā metode un tika pētītas atsevišķas izolētas lietas. Tāda pieeja veicināja metafiziskā uzskata attīstību, ka lietas un parādības ir izolētas cita no citas un nemainīgas. 17.-18. gadsimtā filozofija bija metafiziskā.
  • Dabas zinātņu attīstības sākumā valdošā bija analītiskā metode un tika pētītas atsevišķas izolētas lietas. Tāda pieeja veicināja metafiziskā uzskata attīstību, ka lietas un parādības ir izolētas cita no citas un nemainīgas. 17.-18. gadsimtā filozofija bija metafiziskā.
  • Stenders bija viens no tiem domātājiem.. Latvijā, kas jau 18. gadsimtā atteicās no metafiziskā viedokļa par dabu kā nekustīgu un sastingušu esamību.
Stabili vārdu savienojumiMetafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms.
  • Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms Materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem.
2.Saistīts ar metafiziku (2), tai raksturīgs.
Avoti: 5. sējums