metalurģija
metalurģija -as, s.; parasti vsk.
1.Zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi.
2.Rūpniecības nozare, kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
PiemēriMetalurģija Latvijā balstās tikai uz otrreizējo izejvielu pārkausēšanu.
- Metalurģija Latvijā balstās tikai uz otrreizējo izejvielu pārkausēšanu.
- Melnās metalurģijas uzņēmumos uzlabojies domnu lietderīgā tilpuma koeficients, palielinājusies tērauda ieguve..
- Krāsainajā metalurģijā palielināsies alumīnija, vara, svina, niķeļa un citu metālu ražošana.
- Pulvera metalurģiju dažkārt dēvē par mazo metalurģiju, atšķirībā no lielās - metālu iegūst no rūdas, tai nesasniedzot kušanas temperatūru.
Stabili vārdu savienojumiKrāsainā metalurģija. Melnā metalurģija.
- Krāsainā metalurģija — Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Melnā metalurģija — Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- Pulveru metalurģija — Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Avoti: 5. sējums