Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meņševiks
meņševiks -a, v.; vēst.
1.Meņševisma piekritējs.
Piemēri«Mīļo Žubur, kad tu esi redzējis, ka meņševiki un viņu dažādie līdzinieki kādā zemē būtu izšķirošas cīņas brīdī nostājušies revolucionārā proletariāta pusē?»
2.dsk. Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
PiemēriPēc Februāra revolūcijas politisko stāvokli daudzējādā ziņa ietekmēja divu lielāko sīkburžuāzisko partiju - meņševiku un eseru - pozīcija.
Avoti: 5. sējums