Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mežkopis
mežkopis -pja, v.
mežkope -es, dsk. ģen. -pju, s.
Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību. Mežkopības speciālists.
PiemēriMežkopji kontrolē izcērtamo koku daudzumu, vada meža izstrādāšanas, atjaunošanas un kopšanas darbus.
  • Mežkopji kontrolē izcērtamo koku daudzumu, vada meža izstrādāšanas, atjaunošanas un kopšanas darbus.
  • Šī ziema, kas tagad nāca, taču bija izšķirīgā. Pēc tās vajadzēja sākties Ainas patstāvīgajām mežkopes gaitām...
  • Mežkopis un zemkopis - viņi ir radinieki. Tikai zemkopis vāc ražu tā paša gada rudenī, bet mežkopja darba augļus saņems nākamās paaudzes, tāpat kā šodien cērt kokus, ko sējuši un audzējuši tēvi un vectēvi.
Avoti: 5. sējums