Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
micēlijs
micēlijs -a, v.; bot.
Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem. Sēņotne.
PiemēriJa mežā paceļam sūnu segu, kur aug, piemēram, bērzlapes,.. tad redzam baltu pinumu, ko ikdienas dzīvē sauc par «sēņu saknēm». Tas ir micēlijs jeb sēņotne - sēnes galvenā daļa.
Avoti: 5. sējums