mietēt
mietēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; pareti
Sist, pērt. Miet (2).
PiemēriBet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ar vāli pa muguru.
- Bet Kurbads noķer velnu, iever durvīs un tik mietē ar vāli pa muguru.
- Nu tikai mietē ar pātagu negausim ādu tīri mīkstu.
Avoti: 5. sējums