militārisms
militārisms -a, v.; parasti vsk.
Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
PiemēriBūtiska neofašisma iezīme ir tā ciešie sakari ar labējām militārajām aprindām, ar militārismu.
Avoti: 5. sējums