mitināt
mitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
Piemēri..[bēglim] bija pilna istaba citu biedru, kurus tas par naudu ēdināja un mitināja.
- ..[bēglim] bija pilna istaba citu biedru, kurus tas par naudu ēdināja un mitināja.
- ..viņam pašam tagad bij savas ragavas un zirgs, ko mitināja pie kāda kaimiņa.
1.1.Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
PiemēriJau mazu zēnu viņa to bij izdevusi svešu ļaužu kalpībā, lai bērns nebūtu pašiem jāmitina pa vasaru un lai nopelnītu uzturu arī ziemai.
- Jau mazu zēnu viņa to bij izdevusi svešu ļaužu kalpībā, lai bērns nebūtu pašiem jāmitina pa vasaru un lai nopelnītu uzturu arī ziemai.
- ..daudzās mājās un ģimenēs mitina suņus, kaķus un vēl dažādus citus dzīvniekus.
Avoti: 5. sējums