monolīts2
monolīts -ais; s. -a, -ā
monolīti apst.
1.Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
PiemēriMonolīts balsts.
2.Vienots, nedalīts, arī bez pretrunām.
PiemēriStipra personība redzama arī Aspazijas mūža otra pusē rakstītajos sacerējumos. Tiesa, tagad tā nav tik monolīta kā abos gadu desmitos ap gadsimtu miju.
Avoti: 5. sējums