monopols
monopols -a, v.
1.Ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko.
PiemēriValsts ārējās tirdzniecības monopols.
1.1.pārn. Īpašas tiesības, izņēmuma tiesības ko veikt, iegūt u. tml. atšķirībā no citiem.
PiemēriArī šī loma, Aspazijas pašas vārdiem runājot, bija Birutas Skujenieces monopols, kuru ar savu kluso, bet patstāvīgo darbu apstrīdēja Mirdza Šmithene.
2.kap. Liela kapitālistu apvienība (piemēram, kartelis, sindikāts, trests, koncerns), kas rodas, koncentrējoties ražošanai un kapitālam.
PiemēriMonopoli dara visu iespējamo, lai dziļās, spēka un asuma ziņā nepieredzētās krīzes smagumu pārliktu uz darbaļaužu pleciem un nodrošinātu sev milzīgu peļņu.
Avoti: 5. sējums