Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
monosēmisks
monosēmisks -ais; s. -a, -ā; val.
monosēmiski apst.
Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
PiemēriMonosēmisks vārds.
Avoti: 5. sējums