monotons

monotons -ais; s. -a, -ā

monotoni apst.

1.Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Vienmuļš. Arī garlaicīgs.

Piemēri..monotonā, kaut arī fiziski vieglā darbā visvairāk nogurst cilvēki ar augstāku izglītību.

..monotonā, kaut arī fiziski vieglā darbā visvairāk nogurst cilvēki ar augstāku izglītību.
Vienmērīgi un monotoni pukstēja vīra sirds.
Rentnieka pleci aizsedza pusi no šofera loga un sauli. Apspīdētā galva brauciena ritmā monotoni klanījās.

1.1.Vienveidīgs (par skaņu).

PiemēriMonotons troksnis.

Monotons troksnis.
Daža balss vienmuļa, monotona, daža asa, pavēloša, daža kliedzoša.
Viņai bija zema un klusa balss un ieraša runājot izsacīt vārdus ļoti skaidri un ļoti lēni, gandrīz monotoni.
Zaigam kļūst mazliet skumji, klausoties jūras monotonās šalkās..

1.2.Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības. Tāds, kurā ir nepilnīgi dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.

PiemēriZannu tēlo arī A. Liedskalniņa. Viņas sniegums skaudrāks, bet bez lielākas krāsu bagātības, mazliet monotons.

Zannu tēlo arī A. Liedskalniņa. Viņas sniegums skaudrāks, bet bez lielākas krāsu bagātības, mazliet monotons.
..viss darbs ir par garu, monotonu. Pietiekama spilgtuma.. nebija arī visa skaņdarba finālam.

2.mat. Tāds, kas mainās tikai vienā virzienā.

PiemēriMonotona funkcija.

Avoti: 5. sējums