Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
monotonums
monotonums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → monotons1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba monotonums.
  • Darba monotonums.
  • Kristīne visu laiku savā sirdī nes mīlu, rūpes un ciešanas tikai par Edgaru, par vienu cilvēku. Tas filmā var ienest bīstamu monotonumu.
Avoti: 5. sējums