motivācija
motivācija -as, s.
1.Motīvu minēšana, izvirzīšana (piemēram, darbībai, rīcībai, domai). Motīvu kopums. Arī pamatojums.
PiemēriLoģiska motivācija.
- Loģiska motivācija.
- Vāja motivācija.
- Rīcības motivācija.
- Priekšlikuma motivācija.
- Franču zinātnieks Ž.Nizārs, uzsvērdams, ka darbības motivācija ir galvenais pamats darbības veiksmei, tai pašā laikā atzīmē, ka vislielāko apmierinājumu darītājs izjūt nevis no gala rezultāta, bet darbības procesā.
- Ja skolēns nesaskata mērķi, kura dēļ jāveic noteiktā darbība, neizjūt interesi, pozitīvas rīcības motivācija arī neveidojas.
- Ļoti svarīga ir sociālās motivācijas problēma, kas aptver cilvēku rīcības sabiedrisko cēloņu analīzi.
2.biol. Organisma fizioloģisks stāvoklis, kas rosina veikt noteiktu darbību savu vajadzību apmierināšanai.
3.Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
PiemēriGarīgā motivācija.
- Garīgā motivācija.
- Vēsturiskā motivācija.
- Sadzīviska motivācija.
- Darbības motivācija.
- ..ne katra cēloņsakarība, kas atspoguļojas daiļdarbā, saucama par māksliniecisku motivāciju... dzīves parādību cēloniskā sakarība un notikumu mākslinieciskais sasaistījums nav viens un tas pats..
- ..izrādes norisēm ļoti bieži pietrūkst motivācijas. Čerkuna raksturā nav atklāti cēloņi, kāpēc viņš sākumā pievēršas Lidijai Pavlovnai..
- Teātris vecā un jaunā Indrāna sadursmi risina pareizi. Tas pirmkārt tāpēc, ka tā motivācija, kāpēc E. Zīles Edvarts rīkojas un saimnieko pret tēva gribu, izrādē izskan ļoti pārliecinoši.
Avoti: 5. sējums