muca
muca -as, s.
1.Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
PiemēriSkārda muca.
Stabili vārdu savienojumiDarvas muca. Ka pulvera muca. Kā siļķes mucā.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
Piemēri..Ants Ozols patlaban bija nostādījis jaunu alus mucu, rāva vaļā tapu, un alus putodams gāzās trauka.
1.2.Šāda trauka saturs. Šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriVasaru Skaņuļi sarunājās svinēt Jāņus reiz norā. Salika kopā naudu, atveda veselu mucu alus un nostādīja uz steķiem..
2.av. Pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
3.Parasti savienojumos «mucas vieta», «mucas sējums»: laukuma mērvienība — aptuveni 0,52 vai 0,56 hektāri (senajā zviedru vai dāņu mērvienību sistēmā).
4.Tilpuma mērvienība — aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
Avoti: 5. sējums