muckulis
muckulis -ļa, v.; apv.
1.Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols3.
Piemēri..Venters, muckulī samīcīto sviestmaizes papīru pa roku galam aizlidinājis, plaukstas pie biksēm slaucīdams, laida vaļā ņirdzienu.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums). Jūklis, arī mudžeklis.
PiemēriVisi kaušļi sagāzās vienā muckulī.
Avoti: 5. sējums