muckulis
muckulis -ļa, v.; apv.
1.Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols3.
Piemēri..Venters, muckulī samīcīto sviestmaizes papīru pa roku galam aizlidinājis, plaukstas pie biksēm slaucīdams, laida vaļā ņirdzienu.
- ..Venters, muckulī samīcīto sviestmaizes papīru pa roku galam aizlidinājis, plaukstas pie biksēm slaucīdams, laida vaļā ņirdzienu.
- Ezis apstājās un sabožas. Baumanis piecēlās, paņēma aso, apaļo muckuli uz delnas un nolaida uz salmu maisiņa.
2.Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums). Jūklis, arī mudžeklis.
PiemēriVisi kaušļi sagāzās vienā muckulī.
- Visi kaušļi sagāzās vienā muckulī.
- ..mēs ar matēs jaunākajam māsām, kas bija tikai nedaudz vecākas par mani, stāvējām pie pilnās nēģu mucas virtuves vidū. Katrs savus desmit pirkstus iebāzām ņudzošajā muckulī.
Avoti: 5. sējums