muitnieks
muitnieks -a, v.
muitniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Muitas (2) ierēdnis.
PiemēriTas, kas tur mētājās [kuģa] tilpnes dibenā, nebija pieteikts nevienā preču sarakstā, par to nebija samaksāta izvedmuita... Parādījās muitnieki zaļās cepurēs.. Sākās īsts tirgus.
Avoti: 5. sējums