musināt
musināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdīt.
Piemēri«Cienīgs mācītāja kungs,» viņš [pērminderis] pieliecās mācītājam jo tuvu. «Priedes brālis tepat pie baznīcas durvīm musina ļaudis pret lielkungiem ...»
- «Cienīgs mācītāja kungs,» viņš [pērminderis] pieliecās mācītājam jo tuvu. «Priedes brālis tepat pie baznīcas durvīm musina ļaudis pret lielkungiem ...»
- «Mēs nevaram jūs uzņemt. Jūs esat streika laikā musinājis strādniekus, lai neejot strādāt.»
- Kalniņš musinot ļaudis pret baronu un mācītāju.. un laižot paskvilas tautā.
1.1.intrans.
Piemēri..[imperiālisti] musina un kūda uz karu,.. draud miera.., demokrātijas un progresa valstīm..
- ..[imperiālisti] musina un kūda uz karu,.. draud miera.., demokrātijas un progresa valstīm..
Avoti: 5. sējums