Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muskete
muskete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
PiemēriRenesanses laikmetā cilvēku iznīcināšana karos ieguva daudz rafinētāku raksturu, ko sekmēja pulvera izgudrošana. Parādījās musketes un lielgabali.
Avoti: 5. sējums