Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
muskuļkuņģis
muskuļkuņģis -ģa, v.
Kuņģa nodalījums (piemēram, putniem, sliekām), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
PiemēriMedņiem, rubeņiem un irbēm barības sagremošanai nepieciešams, lai muskuļkuņģī atrodas nelieli akmentiņi.
Avoti: 5. sējums