muzikants
muzikants -a, v.
muzikante -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
PiemēriMuzikanti spēlēja galda maršu. Tad sākās dejas. Pa kāzu nama logiem kaimiņu ļaudis skatījās istabā..
1.1.sar. Profesionāls mūziķis.
Avoti: 5. sējums