Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
māceklis
māceklis -ļa, v.
mācekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
PiemēriAtslēdznieka māceklis.
1.1.pārn. Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
Piemēri«..jāpiemin Maskavas režisors Anatols Efross, pie kura man bija izdevība prāvu laika sprīdi pabūt par mācekli, iepazīt viņa darba metodes.»
1.2.pārn. Cilvēks, kas vēl pilnībā nav iemācījies (ko), bet turpina mācīties.
Piemēri..nobraucienā [ar slēpēm] mūsējie joprojām ir vēl mācekļi.
2.v.; vēst. Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
PiemēriPie amata meistariem strādāja zeļļi.. un mācekļi.. Māceklis atšķirībā no zeļļa vēl nebija apguvis amata prasmi.
Avoti: 5. sējums