mācīties
mācīties -osies; -ās, pag. -ījos; refl.
1.trans. Gūt informāciju (par ko) tā, lai to varētu praktiski izmantot savās darbībās.
PiemēriMācīties svešvalodas.
Stabili vārdu savienojumiMācīties ābeci (arī grāmatu novec.).
1.1.intrans.
PiemēriEs mācījos, mācījos, mācījos, man vajadzēja iekļūt pasaulē, kurā tagad esmu iekļuvis, man vajadzēja kļūt zinātniekam...
1.2.intrans. Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
PiemēriIlgi mācīties vakarā.
1.3.trans.
PiemēriMācīties uzdoto vielu fizikā.
1.4.intrans. Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
PiemēriMācīties konservatorijā.
1.5.intrans. Šādā veidā gūt informāciju, lai kļūtu (par kādu speciālistu).
PiemēriMācīties par ārstu.
1.6.intrans. Pārņemt, parasti radoši, zināšanas, iemaņas.
PiemēriTieši dabas tēlojumā visskaidrāk redzams, cik daudz Aspazija mācījusies no folkloras, tās bagātās leksikas un tēlu sistēmas.
1.7.trans.
PiemēriNo visa, kas mums [rakstniekiem] paticis [literatūrā], kas mūs saviļņojis un aizrāvis, mēs esam kaut ko mācījušies un aizguvuši..
1.8.trans. Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
PiemēriMācīties pazīt cilvēkus.
1.9.intrans.
PiemēriEs iešu, noklausīšos, dzirdēšu Kaut kur tos gaišos, saldos laimes smieklus; No sīkiem putniņiem es mācīšos, Kas čivinot man pāri skrien pār galvu..
2.intrans. Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
Piemēri«No kļūdām mācās - arī mediķi.»
2.1.trans.
PiemēriMēs vienu mācījāmies šinīs briesmās: Ka mūžam mūsu spēks nau [nav] pārvarams..
Avoti: 5. sējums