mājamatnieks
mājamatnieks -a, v.
mājamatniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.vēst. Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
PiemēriMājamatnieku darinājumi.
2.neakt. Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
PiemēriViens otrs manī noraudzījās... man neienāca prātā, ka uzmanības objekts varētu būt arī kontrasts, kādu radīja krāšņā roze pie manas cepures un Liepājas māj amatnieka pītais grozs.
Avoti: 5. sējums