mājiens
mājiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → māt1.
PiemēriMirjamas redzokļi drusku paplēšas, tad viņa ar galvas mājienu sasveicinās, pasniedz ēdienu sarakstu un aiziet.
- Mirjamas redzokļi drusku paplēšas, tad viņa ar galvas mājienu sasveicinās, pasniedz ēdienu sarakstu un aiziet.
- Lidija ar galvas mājienu lika saprast, ka Roberta lūgums tiks izpildīts.
- Vai tikai sveiciens un mājiens? Kā kuram katram - tev ar... Un dzīve ir garām gājiens un mani vairs neaizskar.
1.1.Rokas kustība gaisā. Žests.
PiemēriIzejot pa ostas vārtiem, kapteinis Grejs ar misteru Tomsonu uz sava kuģa klāja ar rokas mājieniem mūs ilgi pavadīja.
- Izejot pa ostas vārtiem, kapteinis Grejs ar misteru Tomsonu uz sava kuģa klāja ar rokas mājieniem mūs ilgi pavadīja.
- Paklausot diriģenta mājienam, gan orķestris, gan dziedātāji muzicē viegli un brīvi.
- ..Rogulis steidzīgi ienāca darbnīcā, ar rokas mājienu lika apturēt mašīnu..
Stabili vārdu savienojumi
- (Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena idioma — Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
2.Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
PiemēriŠefs pieceļas un sniedz Elzai druknu roku. Tas ir mājiens, ka jāiet.
- Šefs pieceļas un sniedz Elzai druknu roku. Tas ir mājiens, ka jāiet.
- ..māsa nejauki ieknieba Vitai rokā, un runīgā meitene mājienu tūdaļ pareizi iztulkoja.
- Kā atspole no virtuves izskrēja pati [saimniece] un mirkšķināja Laiviņām ar acīm, aicinādama ienākt istabā. Bet tas izlikās mājienus nemanījis..
2.1.Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
PiemēriSmalks mājiens.
- Smalks mājiens.
- Tropu papildu nozīmes var būt ļoti bagātas, piesātinātas tikko jaušamiem mājieniem.
- Laikam nekas aktierim nevar būt briesmīgāks par nepārprotamu mājienu, atklātām šaubām, vai viņš šo lomu varēs nospēlēt.
- Tāpat kā visus vasaraudžus, viņu [meiteni] ļoti aizskāra ikkatrs mājiens, ka viņa izskatās jaunāka, nekā patiesībā ir.
Stabili vārdu savienojumiMājiens ar sētas mietu.
- Mājiens ar sētas mietusar. — Nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
Avoti: 5. sējums