mājot
mājot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) — par cilvēkiem. Mist.
PiemēriCilvēki [18. gadsimtā] joprojām mājoja labības žāvēšanas telpā..
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriMeža cauna dzīvo Rietumeiropas mežos, bet Padomju Savienības robežās tā mājo meža un meža stepju joslā..
1.2.pārn. Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
Piemēri..namā mājoja jūras transportstrādnieku arodbiedrība..
1.3.pārn. Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) — parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
PiemēriVeselā miesā mājo vesels gars..
Avoti: 5. sējums