mājība
mājība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mājīgums.
PiemēriSestdienas vakaros pēc pirts.. Saulgožos arvienu nolaidās tīkama mājība, sevišķi kad vectēvs pastāstīja kaut ko no veciem laikiem.
- Sestdienas vakaros pēc pirts.. Saulgožos arvienu nolaidās tīkama mājība, sevišķi kad vectēvs pastāstīja kaut ko no veciem laikiem.
- Neviens nezināja, cik daudz viņam [vecajam jūrniekam] nozīmēja šis kuģis, kas attālinājās. Tur viņš atkal pēc ilga laika bija jutis jūrnieka dzīves mājību, gulējis siltā kojā pilnu vēderu un klausījies jauno puišu un vīru nebēdīgās valodas.
- .. kopš agriem bērnības gadiem Vineta pieradusi tiekties pēc mājības zeltainā siltuma.
Avoti: 5. sējums