mājīgs
mājīgs -ais; s. -a, -ā
mājīgi apst.
1.Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
PiemēriIekārtot mājīgu dzīvokli.
1.1.Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
PiemēriBet Rīga tomēr šķita mājīga un jauki ērta. Pat tādā nemīlīgā rudens dienā.. viņa tomēr saistīja ar kaut kādu neizskaidrojamu pievilcību.
1.2.Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
PiemēriMājīgs klusums.
1.3.apst. Patīkami, omulīgi.
PiemēriTas [dzīvoklis] bija iekārtots ar parastajām veikalā dabūjamām standartmēbelēm, katra lieta bija savā vietā, un tāpēc te izskatījās mājīgi.
Avoti: 5. sējums