mājīgs
mājīgs -ais; s. -a, -ā
mājīgi apst.
1.Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
PiemēriIekārtot mājīgu dzīvokli.
- Iekārtot mājīgu dzīvokli.
- Istaba bija maza, bet mājīga, un katrā sīkumā varēja redzēt, ka te dzīvo sieviete.
- Viņš zina, cik grūti ir tumšā un aukstā ziemas vakarā atstāt televizoru, atstāt silto un mājīgo istabu un iet uz mēģinājumu. To dara tikai tie, kam dziedāšana ir sirdslieta..
- Bija auksts ziemas vakars, tādēļ jo mājīgāka un siltāka likās mazā ēdnīca..
1.1.Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
PiemēriBet Rīga tomēr šķita mājīga un jauki ērta. Pat tādā nemīlīgā rudens dienā.. viņa tomēr saistīja ar kaut kādu neizskaidrojamu pievilcību.
- Bet Rīga tomēr šķita mājīga un jauki ērta. Pat tādā nemīlīgā rudens dienā.. viņa tomēr saistīja ar kaut kādu neizskaidrojamu pievilcību.
1.2.Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas (par parādībām apkārtējā vidē).
PiemēriMājīgs klusums.
- Mājīgs klusums.
- Mājīgas ugunis logos.
- Mājīga atmosfēra.
- Te [dzīvoklī] valdīja mājīgs siltums, knikšķēja centrālapkures radiatori.
- Visam pāri klīda mājīga lampas gaisma..
1.3.apst. Patīkami, omulīgi.
PiemēriTas [dzīvoklis] bija iekārtots ar parastajām veikalā dabūjamām standartmēbelēm, katra lieta bija savā vietā, un tāpēc te izskatījās mājīgi.
- Tas [dzīvoklis] bija iekārtots ar parastajām veikalā dabūjamām standartmēbelēm, katra lieta bija savā vietā, un tāpēc te izskatījās mājīgi.
- Arvīds, Alvils un Kārlēns [institūtā] aizņēma divas istabas, bet parasti uzturējās vienā, tā viņi jutās ērtāk, mājīgāk, varēja tieši un tūliņ apmainīties domām.
- Trīs tūkstošus kilometru projām no mājām, citā zemē, citādos apstākļos. Bet arī te katram gribas justies pēc iespējas mājīgāk.
Avoti: 5. sējums