mājīgums
mājīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMājīgums lielā mērā atkarīgs no tā, cik gaumīgi iekārtots dzīvoklis, kādas tajā mēbeles.
- Mājīgums lielā mērā atkarīgs no tā, cik gaumīgi iekārtots dzīvoklis, kādas tajā mēbeles.
- Mēs lepojamies ar Daugavpils maģistrāļu plašumu, jauno mikrorajonu mājīgumu..
- Tagad Konrāds lūkojās drauga sievā.. un skauda. Ko īsti? Varbūt visvairāk mieru un mājīgumu, ko šī sieviete izstaroja.
Avoti: 5. sējums