Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mājīgums
mājīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMājīgums lielā mērā atkarīgs no tā, cik gaumīgi iekārtots dzīvoklis, kādas tajā mēbeles.
  • Mājīgums lielā mērā atkarīgs no tā, cik gaumīgi iekārtots dzīvoklis, kādas tajā mēbeles.
  • Mēs lepojamies ar Daugavpils maģistrāļu plašumu, jauno mikrorajonu mājīgumu..
  • Tagad Konrāds lūkojās drauga sievā.. un skauda. Ko īsti? Varbūt visvairāk mieru un mājīgumu, ko šī sieviete izstaroja.
Avoti: 5. sējums