māns
māns -a, v.; parasti vsk.
1.Tas, kas nav īsts, patiess. Šķitums, vīzija. Arī spoks, rēgs. Māņi (3).
PiemēriEldorado bija un palika tāla mirāža, kas [zelta meklētājiem] likās neaizsniedzama. Lai tuvotos šim vilinošajam mānam, vajadzēja doties uz dienvidaustrumiem no Panamas zemes šauruma.
- Eldorado bija un palika tāla mirāža, kas [zelta meklētājiem] likās neaizsniedzama. Lai tuvotos šim vilinošajam mānam, vajadzēja doties uz dienvidaustrumiem no Panamas zemes šauruma.
- ..arī Andrejs, lopu ganos iedams, daudzreiz mēdza stāstīt, kā māns ap pašu dienvidu, it sevišķi karstā bula laikā, šo pa mežu vadājis apkārt..
- sal. Pāri maniem skatiem tāliem Kaija aizlido kā māns..
Stabili vārdu savienojumiTukšs māns, arī tukši māņi.
- Tukšs māns, arī tukši māņi — sar. Nepatiesība.
1.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
PiemēriViņš arī izteicis domu, ka visi šie gaismas efekti noris dzelmē, bet spožā migla virs ūdens ir tikai redzes māns.
- Viņš arī izteicis domu, ka visi šie gaismas efekti noris dzelmē, bet spožā migla virs ūdens ir tikai redzes māns.
- ..pārmijnieks, aizvadīdams pēdējo vilcienu, blakus sliedēm pamanīja kaut ko līdzīgu saļimušam cilvēkam... Vēl īsti neticēdams, ka nav tikai acu māns, pārmijnieks pagājās uz to pusi.
- Riteņi rīb un grand. Pēkšņi saraujos, man šķiet: kāds sauca manu vārdu! Ieklausos. Nē, tas laikam ir dzirdes māns..
Avoti: 5. sējums