mānīt
mānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt.
Piemēri..bērnu mānīt, ka laidīs skolā, droši nezinot, vai to varēs, arī nedrīkstēja.
- ..bērnu mānīt, ka laidīs skolā, droši nezinot, vai to varēs, arī nedrīkstēja.
- Un lēkādams es skrienu,.. cik vien kājas nes, Andra tēvam pretim, gribēdams redzēt, kāds Andra tēvs īsti izskatās, vai ar bārdu, kā mani mānīja, vai arī bez bārdas, kāds viņš tiešām bija.
- ..māksliniece stāsta: līdz šai dienai nevarot samierināties ar to, ka bērnībā viņu tikai mānījuši un upēs patiesībā nedzīvojot.. vāravas..
- pārn. Es skatos laukā: Baltums ar tumsu griežas, Māna man acis un galvu jauc.
- pārn. Jau divas stundas viņu mānīja spocīgā ēnu rotaļa..
- Tātad pali ir prom, tātad ķīvītes klāt, un es sevi veltīgi mānījis esmu ar ziemu.
- Es gaidu noslēpumainos Andžus draugus. Mānu pati sevi ar cerību, ka atnāks arī Andžus.
Stabili vārdu savienojumiMānīt (pašam) sevi (ar ko).
- Mānīt (pašam) sevi (ar ko) — Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
1.1.Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
PiemēriLapsu nedrīkst mānīt, kad tā ir tuvāk par 70-80 metriem, jo tad tā noteikti pamanīs skaņu viltojumu.
- Lapsu nedrīkst mānīt, kad tā ir tuvāk par 70-80 metriem, jo tad tā noteikti pamanīs skaņu viltojumu.
- «Še [nauda], izkal bļitkas, varēs ziemā lučus mānīt no āliņģa.»
1.2.intrans. Neprecīzi, arī nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
PiemēriPauls: Ja acis nemāna, tad laikam uz Roplaiņiem esmu atkūņājis.
- Pauls: Ja acis nemāna, tad laikam uz Roplaiņiem esmu atkūņājis.
2.Apzināti izturēties negodīgi. Arī krāpt.
PiemēriManīt pircēju.
- Manīt pircēju.
- ..ka viņa acuraugu [meitu] kāds drīkstētu pievilt, mānīt, to viņa tēva sirds nevarēja iedomāties.
2.1.intrans.
PiemēriNav manī vairs tādu jūtu, Kas līdz tev varētu kaist, Un mānīt man tomēr par grūtu, Jo pati tu - sapnis skaists.
- Nav manī vairs tādu jūtu, Kas līdz tev varētu kaist, Un mānīt man tomēr par grūtu, Jo pati tu - sapnis skaists.
Avoti: 5. sējums