mātīte
mātīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
PiemēriDažreiz caurumā pagadās vēžu mātīte ar apaļiem ikriem zem ļipas. Tās gan tēvs neļauj ķert: ja izķeršot mātes ar ikriem, tad izbeigšoties visi vēži..
2.vienk. Sieviete. Arī sieva.
Piemēri«Ko tad tu te?» noprasīja Kačai Celmu Ansis, kurš baznīcā bija nogodājis viņu par mātīti un kuram viņa patlaban tiecās garām.
Avoti: 5. sējums