mērkaķis
mērkaķis -ķa, v.
1.dsk.; zool. Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
2.Šis dzimtas dzīvnieks.
PiemēriDažreiz, nosēdies blakus Hermanim, viņš stāstīja tam par tālām zemēm, par papagaiļiem un par mērkaķiem..
Stabili vārdu savienojumiPēc mērkaķa.
2.1.pārn.; vienk. Neglīts, arī nejauks cilvēks.
Piemēri«Astoņdesmit pieci gadi,» Osis teica, «kas tāds mērkaķis vairs par muižas valdītāju!»
Avoti: 5. sējums