Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mērnieks
mērnieks -a, v.
mērniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.v.; novec. Zemes ierīcības speciālists.
Piemēri..palīga mērnieks strādāja kādreiz vecā mērnieka priekšistabā, ruļļus zīmēdams.
2.reti Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
PiemēriPēc laiciņa Solveiga griežas atpakaļ, jo Lībietis mērnieka darbus jau beidzis un talcinieki palēnām stājas pie ravēšanas.
Avoti: 5. sējums