mērnieks
mērnieks -a, v.
mērniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.v.; novec. Zemes ierīcības speciālists.
Piemēri..palīga mērnieks strādāja kādreiz vecā mērnieka priekšistabā, ruļļus zīmēdams.
- ..palīga mērnieks strādāja kādreiz vecā mērnieka priekšistabā, ruļļus zīmēdams.
- Bērzu muižas laukos staigāja mērnieki kopā ar dažiem vīriem, vilka spožas ķēdes, rakstīja grāmatas un izmērīja visus stūrus... Mērnieki sadalīja Bērzu muižu.
- Visus plašos muižas laukus un pļavas mērnieki sadalīja jaunsaimniecībās.
- pārn. «Nezin kas tas par gudru mīlestības mērnieku, kas te zin taisnu stigu izdzīt?»
2.reti Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
PiemēriPēc laiciņa Solveiga griežas atpakaļ, jo Lībietis mērnieka darbus jau beidzis un talcinieki palēnām stājas pie ravēšanas.
- Pēc laiciņa Solveiga griežas atpakaļ, jo Lībietis mērnieka darbus jau beidzis un talcinieki palēnām stājas pie ravēšanas.
Avoti: 5. sējums