mēs
mēs ģen. mūsu, dat. mums, akuz. mūs, instr. ar mums, lok. mūsos; vietn. (dsk. 1. pers.).
1.pers. vietn. Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriMēs te strādājam.
2.ģen., pieder. vietn. Tāds, kas pieder, piemīt runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
PiemēriUn tā nu gadījās, ka reiz arī mūsu artilērijas divizions uz pāris nedēļām apstājās šajā jaukajā pilsētiņā. Tas nozīmēja, ka no mūsu rindām jāieceļ arī jauns komandants.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 5. sējums