Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīkstulis
mīkstulis -ļa, v.
mīkstule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Mīkstulīgs cilvēks.
Piemēri..ciets un nemīlīgs viņš bija, saukāja to [gana zēnu] par muļķi un teica, ka no viņa iznākšot nekur nederīgs cilvēks. Neesot nemaz vērts, ka tādi mīkstuļi dzīvojot pasaulē, kur vajagot spēka...
Avoti: 5. sējums